Kristības

Svētā Kristība

Ar svēto Kristību sākas ceļš uz mūžīgo dzīvību, ko sagādājis mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus. Kristībā tiek saņemts Svētais Gars un spēja ticēt un sekot Kungam Jēzum Kristum. Dzīves laikā lietojot tās Dieva dāvanas, kas kristītajiem Baznīcas locekļiem apsolītas (lūgšanas, Dieva vārds, sakraments, utt.), cilvēks kļūst par jaunu būtni, par debesu valstības pilsoni.

Vai luteriskajā Baznīcā kristī bērnus?

Luteriskajā Baznīcā vecākiem vest savus bērnus pie svētās Kristības ir pienākums. Pievedot bērnu pie kristības, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un Baznīcas priekšā apsola to audzināt ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem).

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Kristības ārpus baznīcas telpām (mājā, slimnīcā), kas nav draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas tad, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams svinēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Ja arī mūsdienās var būt grūti praktizēt gadsimtus ilgo paradumu bērnu kristīt tuvākajā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr vecāku pienākums ir bērnu vest pie svētās Kristības cik iespējams drīz pēc piedzimšanas. Jāpārdomā, vai kavēšanās kristīt bērnu ir tā vērta, lai liegtu bērnam savlaicīgi saņemt tik ļoti būtisko svētās Kristības sakramentu. Gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek kristīti vienīgi jaundzimušie bērni, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristīt steidzamā kārtā. Lieldienu nakts ir piemērotākais bridis pieauguša kristībām, Lieldienu gaviļu laiks ir arī piemērots brīdis kristīt bērnu, ja tas nav noticis drīz pēc tā dzimšanas. Mūsu draudzē kristības parasti notiek pēc svētdienas dievkalpojuma, vai arī tās var notikt sestdienā, iepriekš vienojoties ar mācītāju.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Kopā ar krustvecākiem bērnu pie kristības vedīs ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) sarunā ar mācītāju ir jānoskaidro svētās Kristības jēga un būtība. Apmeklējot Iesvētes mācības kursu un iepazīstot draudzes dzīvi, pieaugušie kopā ar bērniem var saņemt kristību un/vai iesvētību un tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek, lai kristītu bērnu?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nav pareizi. Dzīva ticība un kristīga dzīve, ko esat apsolījuši pie savas kristības un iesvētības, bez piederības draudzei nav iedomājama. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai to varētu izpildīt, jāatjauno sava piederība draudzei.

Nevaram atrast krustvecākus, vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas apņemas bērnu kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki bez bērna vecākiem varētu bērnu vest kristīt, ja bērna vecāki tam piekrīt, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem bez bērna vecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu bērnu kristīgi audzināt, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērna audzināšanā. Šādā gadījumā bērns tiek kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums nav viegls. Gadījumā ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, tad ir jāņem vērā sekojošais:

1. Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
2. Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
3. Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
4. Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā vienīgi ir kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

Cik izmaksās bērna kristības?

Bieži tieši šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kas par attiecīgu samaksu sniedz „reliģiskus pakalpojumus” saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā tas, ka draudzes darbība iespējama, galvenokārt pamatojoties uz Jūsu ziedojumiem. Tāpēc, vedot bērnu pie kristībām, cilvēki parasti pienes draudzei kādu ziedojumu. Ja rocība atļauj rīkot plašākas svinības, tad būtu pareizi atvēlēt atbilstošu daļu šo svinību centrālajam notikumam – kristību brīdim baznīcā. Savukārt, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nekādā ziņā nebūs šķērslis svētās Kristības saņemšanai. Katrā ziņā pārrunājiet šos jautājumus ar mācītāju.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē

Kam un kā jāpiesaka kristības?